[1] Kad rodas nodokļa maksāšanas pienākums?
Ienākuma gūšanas brīdis no virtuālās valūtas darījumiem ir tas brīdis, kad persona saņem naudu vai citas lietas, t.i., kad kripto tiek:
- konvertēts uz fiat valūtu (piemēram, EUR, USD);
- izmantots norēķinos par precēm vai pakalpojumiem.
Savukārt kripto maiņa pret citu kripto (piem., BTC pret ETH vai USDT) nav uzskatāma par ienākuma gūšanu, un par to nodoklis nav jāmaksā.
[2] Kā aprēķina nodokli?
Kriptoaktīvu atsavināšana Latvijas nodokļu sistēmā tiek aplikta kā kapitāla pieaugums.
Kopš 2025. gada 1. janvāra likme palielināta no 20% uz 25,5%. Ja ienākums rodas šobrīd, bet darījums sākts agrāk, nav nozīmes, kad kripto iegādāts.
Ja ienākums tiek gūts 2025. gadā, tad:
- jādeklarē kā 2025. gada kapitāla pieaugums;
- piemēro 25,5% nodokļa likmi;
- un jānodrošina darījumu apliecinošie dokumenti (par iegādi un pārdošanu).
Kapitāla pieauguma aprēķināšanai tiek piemērota FIFO metode, kas nozīmē, ka nodoklis tiek aprēķināts tikai par faktiski gūto starpību starp pirmās iegādātās un attiecīgās pārdotās kriptovalūtas vērtību.
[3] Prakses nianses
Kad esi treidojis vairākus gadus, izmantojis vairākas biržas un makus, rodas jautājums — kā to visu salikt kopā saprotamā veidā?
Ir izveidotas platformas kā CoinTracking, Koinly, u.c., kur var ielādēt biržu CSV failus un iegūt nodokļu pārskatus.
Šīs platformas aprēķina kopējo peļņu un potenciāli maksājamo nodokli.
Viena lieta gan ir skaidra — šīs platformas aprēķina kopējo peļņu no visiem darījumiem, nevis tikai to daļu, kas reāli pārvērsta eiro vai citā fiat valūtā.
Tāpēc rezultātā ir jāveic arī papildu aprēķini pašam, lai precīzi noteiktu apliekamo ienākumu.
[4] Kā to deklarēt?
VID EDS sistēmā jāaizpilda DK veidlapa.
Pievieno darījumu apliecinošus dokumentus, ko glabā 5 gadus. Tās var būt biržu izdrukas (CSV, PDF); pārskati no maka (wallet statements); vai pat blokķēdes transakciju pierādījumi.
Ja darījumi veikti biržās, kuras vairs nedarbojas, un neesi saglabājis darījumu vēsturi, pastāv risks, ka visa pārdošanas summa tiks aplikta ar nodokli.
Tātad visa pārdošanas summa var tikt aplikta ar nodokli tikai tad, ja nespēj iesniegt saprotamus un pārskatāmus pierādījumus par saviem darījumiem.
Lai no tā izvairītos, ieteicams katru gadu no biržas vai blokķēdes lejupielādēt un saglabāt darījumu vēsturi.
Tas palīdzēs izvairīties no liekām galvassāpēm, ja kādu dienu nolemsi izņemt daļu peļņas un sevi palutināt ar skaistāku ciparu kontā.
“Kriptovalūtas pārdošana un līdzekļu izcelsmes pārbaude”
[1] Princips ir vienkāršs: Ja kripto iegādāts caur biržu (CEX), tad parasti nav pamata satraukumam.
Binance, Kraken, Coinbase, Crypto.com u.c. ļauj lejuplādēt pilnu darījumu vēsturi, un visi ieraksti ir izsekojami. Problēmas sākas tad, kad kripto iegādāts vai pārvietots ārpus biržas:
- P2P vai DEX darījumi:
Ja pirki vai tirgoji kripto caur:
- privātām adresēm (P2P),
- DEX (Uniswap, PancakeSwap u.c.),
- maksājumiem “bez trešās puses”, tad nav tik vienkārši kā ar biržu – DEX un P2P nepiedāvā “download transaction history” kā biržas. Tu vari izsekot visus darījumus caur blokķēdes saturu.
- Pēc tam kripto tiek pārskaitīts uz biržu:
Biržai ir KYC. Tātad, tiklīdz tu DEX → sūti uz → Binance/Kraken/Coinbase banka var tevi identificēt pēc:
- tavas KYC informācijas,
- adreses saistībām ar citiem darījumiem.
Pat ja sākumā biji “anonīms”, tad DEX → CEX = identifikācija. Tas nozīmē, ka tie ir redzami darījumi.
- Lieli apjomi vai bieža konvertācija uz EUR:
Ja pēkšņi parādās:
- liels pārdošanas apjoms,
- strauji ienākumi,
- daudz nelielu darījumu īsā laikā, banka automātiski prasa: “Pamatojiet līdzekļu izcelsmi.” Tā ir Anti money laundering (AML) prasību ievērošanas pienākums.
- Adreses no augsta riska zonām:
Ja tavā maciņa vēsturē:
- ienāk darījumi no sankciju valstīm,
- pārsūtīti līdzekļi no darknet adresēm,
- bijusi saikne ar hakeru adresēm,
tā visdrīzāk tiks uzrādīta.
- “Tainted crypto”:
Iestādes un bankas izmanto rīkus kā:
- Chainalysis,
- Elliptic,
- TRM Labs u.c., lai redzētu:
- vai adrese bijusi hakeru uzbrukumā,
- vai lietota naudas atmazgāšanai,
- vai savienota ar darknet,
- vai ir saistība ar sankcijām vai terorisma finansēšanu.
Ja kripto ir “tainted”, banka var:
bloķēt transakciju
iesaldēt kontu
prasīt detalizētu paskaidrojumu
atteikt darījumu
[2] Secinājums
CEX = droši, dokumenti pieejami.
DEX/P2P = izskaidrojams, bet jāpierāda.
“Kad kriptovalūtas treidošana kļūst par saimniecisko darbību?”
Latvijas nodokļu likumdošanā kripto darījumi ne vienmēr ir tikai kapitāla pieaugums — noteiktās situācijās tie var kļūt par saimniecisko darbību. Lūk, kad tas notiek:
- Regulāri treido (pērc/pārdod kripto)
→ Ja darījumi kļūst sistemātiski, atkārtojas un veido struktūru (piemēram, “pērc zemāk, pārdod augstāk”), VID to var uzskatīt par mērķtiecīgu ienākumu gūšanu, nevis vienreizēju investīciju.
Reģistrācija kā saimnieciskās darbības veicējam var kļūt obligāta.
- Mining vai staking ar infrastruktūru
→ Ja kriptovalūta tiek radīta ar tehniku (datori, serveri, programmas) un tas notiek atkārtoti, tas tiek uzskatīts par aktīvu saimniecisko darbību.
Ienākums rodas jau tad, kad atlīdzība tiek saņemta, nevis kad pārdod kripto.
- NFT radīšana un pārdošana
→ Vienreizējs NFT pārdojums vēl nav saimnieciskā darbība.
Bet, ja NFT tiek radīti/pārdoti regulāri, veido kolekcijas un mērķtiecīgi pelni —
VID skatījumā tas jau ir bizness.
- Utility tokenu pārdošana
→ Ja žetons dod tiesības saņemt pakalpojumu (piemēram, Discord pieeja, early access u.c.), tad žetona pārdošana = pakalpojuma sniegšana.
Iespējams PVN pienākums (21%)
Obligāta reģistrācija kā saimnieciskās darbības veicējam, ja pārsniedz 40 000 EUR apgrozījumu.
Atceries:
Ja gūsti kripto ienākumus mērķtiecīgi, atkārtoti vai ar infrastruktūru — tas jau nav tikai investīcija. VID un FID skatās uz to kā uz uzņēmējdarbību.
Lai izvairītos no riskiem, svarīgi:
Reģistrēties saimnieciskajai darbībai
Deklarēt ienākumus
Saglabāt visus pierādījumus par transakcijām
“Trīs sarkanie karogi, ja klients negrib noslēgt līgumu”
Ja cilvēks atsakās parakstīt līgumu — tas nav “sīkums” vai “kaprīze”. Tas ir sarkanais karogs. Un gandrīz vienmēr… tas beidzas ar problēmām.
Kāpēc?
Jo cilvēks, kurš negrib neko rakstiski, patiesībā saka trīs lietas:
- “Es gribu atstāt sev atkāpšanās ceļu.”
- “Es gribu, lai tu nevar mani noķert, ja kaut kas noiet greizi.”
- “Es gribu, lai tev ir grūtāk no manis kaut ko pieprasīt — bez līguma tu, visticamāk, to nemaz necentīsies.”
Un bieži mēs paši sev stāstām pasaciņas: “ai, viss taču būs labi”, “mēs taču vienojāmies mutiski”, “es negribu uzbāzties”, bet realitātē tieši tas ir brīdis, kurā parasti sāksies tavas galvassāpes ikdienā.
Nesen viens klients vērsās pie manis un stāstīja, ka viņš uzsāka projektu bez līguma, jo “klients esot foršs un uzticams, mēs jau sen zināmi”.
Rezultāts:
- darbs izdarīts un nodots,
- rēķins izrakstīts,
- nauda – 0 EUR.
Un te ir vēl viena lieta, ko daudzi negrib dzirdēt: mutisks līgums arī ir līgums, bet… Tas nozīmē, ka, lai to pierādītu, Tev vajadzēs:
- juristu, kuram maksā par stundām,
- kurš mēģinās “salikt kopā” pierādījumus par to, kas bija sarunāts,
- ja vispār pierādījumi ir (mēdz būt, ka pat nav),
- un beigās no jurista tu vari dzirdēt frāzi: “šo būs ļoti grūti pierādīt”.
Tā ir realitāte. Un bieži tas nozīmē vienu lietu — naudu tu nesaņemsi atpakaļ. Sāpīgi, bet ļoti izplatīti.
Tātad 3 sarkanie karogi, kurus JĀŅEM vērā, ja partneris vai klients negrib parakstīt līgumu:
- “Aiziet bez formalitātēm!” Šis gandrīz vienmēr nozīmē: “Es pats nezinu, ko vēlos, bet negribu būt atbildīgs par solījumiem.”
- “Līgums tikai sarežģīs procesu.” Sarežģījumi parādās tieši tad, kad nav skaidru nosacījumu. Līgums = skaidrība, nevis birokrātija.
- “Uzticies man.” Uzņēmējdarbībā uzticība ir forša un jauka… bet nostiprināta rakstiski konkrētos termiņos, cenā, samaksas kārtībā un pušu pienākumos.
Līgums nav “neuzticība”. Tas ir drošības spilvens abām pusēm. Ja partneris vai klients negrib to parakstīt — tieši tas ir signāls, ka līgums ir VAJADZĪGS.
“Kad klients nemaksā — kur sākas tava juridiskā priekšrocība?”
[1] Situācijas, kur klients pazūd, kad saņem rēķinu, vai kavē rēķina apmaksu vai sāk attaisnoties, kāpēc nevar samaksāt termiņā, diemžēl nav retums.
Taču bieži netiek saprasts — kurā brīdī tieši rodas juridiskā priekšrocība, kas ļauj reāli atgūt naudu, nevis bezspēcīgi gaidīt un mēģināt “savilkt” kopā par ko vienojāties, kāda bija cena, noteiktie termiņi utt.
Tā sākas brīdī, kad tev ir pierādījumi.
[2] Un attiecināmi pierādījumi rodas tikai tad, ja esi strādājis gudri un process ir bijis sakārtots, un šie pierādījumi ir sekojoši:
- Līgums
Pat vienkāršs līgums ir būtisks. Tas nosaka:
- ko puses apņemas izdarīt,
- cik apņemas samaksāt,
- kādā termiņā jāveic darbs un apmaksa,
- kā tiek nodots rezultāts.
Bez līguma nav skaidrs pats darījuma saturs.
- Rēķins
Rēķins var apliecināt, ka:
- tu darbu esi izpildījis,
- pakalpojums ir nodots.
Rēķins + līgums = pamats tiesvedībaik, ja otra puse nepilda, kas noteikts ar līgumu. Bez tā – sarežģītāk pierādīt, ka klientam vispār bija pienākums maksāt.
- Pieņemšanas–nodošanas akts
Tas ir viens no spēcīgākajiem pierādījumiem, jo skaidri apliecina:
- ka darbs ir pabeigts,
- ka klients ir to saņēmis,
- ka nav pretenziju par izpildi (vai ir – tad tās tiek fiksētas).
- Rakstiska komunikācija
Telefona sarunas neko nedod, jo to saturu visbiežāk nevar pierādīt. Rakstiski ziņojumi (e-pasts, WhatsApp, Messenger) ir juridiski nozīmīgi:
- “Darbs pabeigts, lūdzu apstiprināt.”
- “Pievienoju rēķinu.”
- “Lūdzu apmaksāt līdz XX datumam.”
Ja klients pārstāj atbildēt, šī sarakste skaidri parāda, ka:
- darbs nodots,
- klients informēts,
- apmaksa kavēta bez pamatojuma.
[3] Tas ir pierādījumu komplekts, ar kuru vari vērsties pie jurista un secīgi pēc tam tiesā — un reāli atgūt savu naudu efektīvi un saprātīgā laika termiņā.
Tātad juridiskā priekšrocība rodas tad, kad tev ir dokumenti, nevis tad, kad “tev ir taisnība”.
[4] Līgums, rēķins, kas ir pamatelementi, un sarakste, kas ir papildus pierādījums – ja šie trīs elementi ir kārtībā, tu neesi vairs “kuru uzmeta”.
Tu esi persona, kurai ir tiesisks pamats prasīt IZPILDI.
